Latviešu Centra Toronto vēsture

Centra ēka un zemes gabals tika iegādāti 1977. gadā un atvērti publikai 1979. gadā pēc paveiktiem remontiem, lai telpas atbilstu sabiedrības vajadzībām. Šo pasākumu atbalstīja vietējie latvieši un latviešu organizācijas, kā arī Ontario valdība ar Wintario piešķīrumu. Centru atklāja Ontario premjers William G. Davis kopā ar North York pilsētas galvu Mel Lastman. Kopš tā laika Centrs ir saņēmis valdības atbalstu no Trillium Foundation (2003., 2008., un 2022. gadā), kā arī no Toronto pilsētas 2007. gadā kapitālremontiem. Centra ir ratiņkrēslu pieejama. 

Vairums Centra sarīkojumi saistās ar latviešu kultūru, piem. koncerti, teātri, lekcijas, tautas deju uzvedumiem. Centrs dod mājvietu Toronto Latviešu Biedrības Sestdienas Skolai un Latviešu Daiļamatnieku Savienībai Kanadā.  Satiekas deju grupas Daugaviņa un Toronto latviešu tautas deju ansamblis “Dižais Dancis”.  Dzied Toronto latviešu mūzikas ansamblis “Skanda”.   Toronto Latviešu Pensionāru Apvienība, kurā sastāv liels biedru skaits, satiekas Centrā katru nedēļu.   Mājo arī Kanadas Daugavas Vanagi, Latviešu Nacionālā Apvienība Kanadā, Latviešu Nacionālā Jaunatnes Apvienība Kanadā, laikraksts “Latvija Amerikā”, Northern Birch Credit Union (agrāk Latviešu Kredītsabiedrība, kas tika apvienota ar Northern Birch), Palīdzības un Attīstības Fonds Latvijai, un korporācijas. Agrākos gados Centrā mājoja arī latviešu skola Valodiņa, Gaujas (14.) gaidu vienība, Rīgas (72.) skautu vienība, dejas grupas Mēnestiņš, DV vīru koris, Dzirksts un citas organizācijas kas vairs nepastāv.   Centra telpas arī izīrē citām nelatviešu organizācijām.  Centrs pastāv pateicoties biedru naudām, telpu izīrēšanas ienākumiem, “Letts Shop” ienākumiem un labprātīgiem ziedojumiem.

Centra telpu platība ir aptuveni 29 000 kvadrātpēdas. Ēkas pirmajā stāvā iekārtota liela “Rīgas” zāle ar skatuvi, Galerija, kreditsabiedrība, Centra mākslas un dāvanu veikals “Letts Shop” biroji, un sēžu zāles.   Otrā stāvā ir skolu telpas, “Kursas” zāle,  bibliotēka, biroji un sēžu zāles. Pagraba stāvā ir biroji, korporāciju telpas,  kā arī bārs “Umurkumurs”.   Centra dārzā ir liels bērnu spējlaukums.

Bibliotēku atklāja 1981. gadā. Tās mērķis ir krāt izdevumus par Latviju un latviešiem un darīt lasītājiem pieejamus ārpus Latvijas izdotos izdevumus. Šī ir lielākā latviešu bibliotēka ārpus Latvijas. Bibliotēkā atrodas apmēram 17,000 grāmatas, 250 periodiski izdevumi, 250 video lentas u.c.  Ir arī atsevišķa bērnu bibliotēka “Burvju atslēdziņa”, atklāta 1997. gadā. Bibliotēka pārdēvēta par “Apolonijas Veteres Biblioteku” 2007. gadā.

Agrākos gados, Mākslas komiteja izveidoja Centrā bāzi latviešu mākslinieku darbu kolekcijai. Telpas izdaiļo Eduarda Dzeņa, Jāņa Tīdemaņa, Jāņa Kugas, Visvalža Reinholda, Margaritas Kovaļevskas un daudzu citu slavenību darbi.

1986. gadā dibināts Stipendiju Fonds, kas atbalsta jauniešus latviskai izglītībai un sabiedrisko zināšanu studijām dažādās mācību iestādēs.  Līdz šim, vairāk kā $160,000 ir piešķirti stipendiju saņēmējiem.

Centrā darbojas aptuveni 85 brīvprātīgo darbinieku, kas piedalās valdē un tās komitējās, darbojas bibliotēkā, rūpējas par apkārtni un ekas uzturi, organize sarīkojumus un visādi atbalsta Centra darbību.  

Centram 2023. gadā ir trīs pilna laika darbinieki kā arī vairāki daļēja laika darbinieki kas tiek pieaicināti pēc vajadzības. Agrākos gados darbojās “Birches” catering pasākums bet tagad pastāv iespēja virtuvi izīrēt “catering” pasākumiem lai piedāvātu ēdienu pakalpojumus telpu īrētājiem.

2023. gadā Centra sastāvā ir aptuveni 710 biedru, ieksaitot 40 organizācijas, kas katrs ziedojis vismaz $1000. Notiek gadskārtēja pilnsapulce, kurā ievēl valdi. Kopš Centra dibināšanas, viņā iestājušies vairāk kā 1600 biedri. Piešķirtas divas Centra goda biedru kartes – bijušam Latvijas vēstniekam Kanadā Atim Sjanītim (2007.gadā) un bijušai Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai (2008. gadā).

Valdes priekšsēži kopš Centra dibināšanas bijuši sekojošie: Valdis Liepiņš 1979 – 1981, 1985 – 1986; Valdis Vagners 1981 – 1983, 1986 – 1989, 1995 – 1998; Harijs Jansons 1983 – 1985, 1989 – 1992; Ieva Martin 1992 – 1995; Auseklis Zaķis 1998 – 2003; Egils Fogels 2003 – 2006; Silvija Shedden 2006 – 2008; Arnis Markitants 2008 – 2010; Juris Tauriņš 2010 – 2013; Alberts Upeslācis 2013 – 2017; Ingmārs Ozoliņš 2017 – 2020;  Ivars Mikelšteins 2020 – 2023.

Dāmu komiteja darbojās jau no 1979.gada un tā priekšnieces bijušas: Silvija Zeltkalne 1979 – 1982; Aina Barona-Dzilna 1982 – 1984 un 1993 – 1994; Irīna Turķis 1984 – 1985; Elmāra Gulbe 1985 – 1990; Dace Priede 1990 – 1993; Velga Jansone 1994 – 1999; Sofija Apinīte 1999 – 2004; Edīte Āpše 2004 – 2009; Laura Vasarais 2009 – 2012; Rasma Ruģelis 2012 – 2014; Inga Zariņa 2014 – 2016; Laura Vasarais 2016 – 2019. Dāmu komiteja ir spēlējusi nepieciešamu lomu rīkojot un atbalstot dažādus sarīkojumus, kā arī Mārtiņtirgu un latviskās virtuves produktu pārdošanu sestdienas rītos. Jau no sākuma gadiem tiek rīkoti svētdienu Azaidi.  Kopš 2021. gada, Dāmu komitejas darbība kopā ar Azaidu grupas darbību apvienojās jaunā “Pasākumu” komitēja ko vada Larisa Kaļiņa.